Vandanā / 礼敬佛陀
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.(x3)
礼敬彼世尊、阿罗汉、正等觉者（三遍）
【Anattalakkha a sutta / 无我相经 】
Eva me suta : Eka samaya Bhagavā Bārā asiya viharati Isi-patane m
iga-dāye. Tatra kho Bhagavā pa鎍a-vaggiye bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”t
i. “Bhadante”ti te bhikkhū Bhagavato paccassosu . Bhagavā etadavoca:
如是我闻，一时世尊住在波罗奈城附近仙人坠处的鹿野苑。于其处，当时世尊对五比丘说
：“诸比丘。”那些比丘回应:“尊者。”世尊如此说：
“Rūpa , bhikkhave, anattā. Rūpa鎍a hida , bhikkhave, attā abhavissa, na
yida rūpa ābādhāya sa vatteyya, labbhetha ca rūpe ‘eva me rūpa
hotu, eva me rūpa mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpa anat
tā, tasmā rūpa ābādhāya sa vattati, na ca labbhati rūpe ‘eva me r
ūpa hotu, eva me rūpa mā ahosī’ti.
“诸比丘，色无我！诸比丘，假如此色是我，此色就不会导致病恼，于色亦可得:‘愿我
的色是这样，愿我的色不是这样 ！’然而，诸比丘，因为色无我，所以色会导致病恼，
于色亦不可得:‘愿我的色是这样，愿我的色不是这样 ！’
“Vedanā anattā. Vedanā ca hida , bhikkhave, attā abhavissa, nayida ved
anā ābādhāya sa vatteyya, labbhetha ca vedanāya ‘eva me vedanā hotu,
eva me vedanā mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, vedanā anattā, t
asmā vedanā ābādhāya sa vattati, na ca labbhati vedanāya ‘eva me ved
anā hotu, eva me vedanā mā ahosī’ti.
受无我！诸比丘，假如此受是我，此受就不会导致病恼，于受亦可得:‘愿我的受是这样
，愿我的受不是这样 ！’然而，诸比丘，因为受无我，所以受会导致病恼，于受亦不可
得:‘愿我的受是这样，愿我的受不是这样 ！’
“Sa嚭ā anattā. Sa嚭ā ca hida , bhikkhave, attā abhavissa, nayida sa嚭
ā ābādhāya sa vatteyya, labbhetha ca sa嚭āya ‘eva me sa嚭ā hotu, eva
me sa嚭ā mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, sa嚭ā anattā, tasmā
sa嚭ā ābādhāya sa vattati, na ca labbhati sa嚭āya ‘eva me sa嚭ā hotu
, eva me sa嚭ā mā ahosī’ti.
想无我！诸比丘，假如此想是我，此想就不会导致病恼，于想亦可得:‘愿我的想是这样
，愿我的想不是这样 ！’然而，诸比丘，因为想无我，所以想会导致病恼，于想亦不可
得:‘愿我的想是这样，愿我的想不是这样 ！’
“Sa khārā anattā. Sa khārā ca hida , bhikkhave, attā abhavissa su,
nayida sa khārā ābādhāya sa vatteyyu , labbhetha ca sa khāresu ‘e
va me sa khārā hontu, eva me sa khārā mā ahesun’ti. Yasmā ca kho,
bhikkhave, sa khārā anattā, tasmā sa khārā ābādhāya sa vattanti,
na ca labbhati sa khāresu ‘eva me sa khārā hontu, eva me sa khārā
mā ahesun’ti.
诸行无我！诸比丘，假如此诸行是我，此诸行就不会导致病恼，于诸行亦可得:‘愿我的
诸行是这样，愿我的诸行不是这样 ！’然而，诸比丘，因为诸行无我，所以诸行会导致
病恼，于诸行亦不可得:‘愿我的诸行是这样，愿我的诸行不是这样 ！’
“Vi嚭ā a anattā. Vi嚭ā a鎍a hida , bhikkhave, attā abhavissa, nayida
vi嚭ā a ābādhāya sa vatteyya, labbhetha ca vi嚭ā e ‘eva me vi뀠 a hotu, eva me vi嚭ā a mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave,
vi嚭ā a anattā, tasmā vi嚭ā a ābādhāya sa vattati, na ca labbhat
i vi嚭ā e ‘eva me vi嚭ā a hotu, eva me vi嚭ā a mā ahosī’ti.
识无我！诸比丘，假如此识是我，此识就不会导致病恼，于识亦可得:‘愿我的识是这样
，愿我的识不是这样 ！’然而，诸比丘，因为识无我，所以识会导致病恼，于识亦不可
得:‘愿我的识是这样，愿我的识不是这样 ！’
“Ta ki ma嚭atha, bhikkhave, rūpa nicca vā anicca vā?”ti “Anicc
a , Bhante.” “Ya panānicca dukkha vā ta sukha vā?”ti “Dukkha
, Bhante.” “Ya panānicca dukkha vipari āma-dhamma , kalla nu t
a samanupassitu : ‘eta mama, eso’hamasmi, eso me attā?’”ti “No heta
, Bhante.”
“诸比丘，你们认为如何，色是常还是无常？”“无常，尊者！”“无常的是苦还是乐的
？”“苦的，尊者！”“对于无常、苦、变易之法，是否适合视它为:‘这是我的，这是
我，这是我的自我’？”“确实不能，尊者！”
“Vedanā niccā vā aniccā vā?”ti “Aniccā, Bhante.” “Ya panānicca
dukkha vā ta sukha vā?”ti “Dukkha , Bhante.” “Ya panānicca
dukkha vipari āma-dhamma , kalla nu ta samanupassitu : ‘eta mama,
eso’hamasmi, eso me attā?’”ti “No heta , Bhante.”
“受是常还是无常？”“无常，尊者！”“无常的是苦还是乐的？”“苦的，尊者！”“
对于无常、苦、变易之法，是否适合视它为:‘这是我的，这是我，这是我的自我’？”
“确实不能，尊者！”
“Sa嚭ā niccā vā aniccā vā?”ti “Aniccā, Bhante.” “Ya panānicca
dukkha vā ta sukha vā?”ti “Dukkha , Bhante.” “Ya panānicca d
ukkha vipari āma-dhamma , kalla nu ta samanupassitu : ‘eta mama,
eso’hamasmi, eso me attā?’”ti “No heta , Bhante.”
“想是常还是无常？”“无常，尊者！”“无常的是苦还是乐的？”“苦的，尊者！”“
对于无常、苦、变易之法，是否适合视它为:‘这是我的，这是我，这是我的自我’？”
“确实不能，尊者！”
“Sa khārā niccā vā aniccā vā?”ti “Aniccā, Bhante.” “Ya panānic
ca dukkha vā ta sukha vā?”ti “Dukkha , Bhante.” “Ya panānicc
a dukkha vipari āma-dhamma , kalla nu ta samanupassitu : ‘eta m
ama, eso’hamasmi, eso me attā?’”ti “No heta , Bhante.”
“诸行是常还是无常？”“无常，尊者！”“无常的是苦还是乐的？”“苦的，尊者！”
“对于无常、苦、变易之法，是否适合视它为:‘这是我的，这是我，这是我的自我’？
”“确实不能，尊者！”
“Vi嚭ā a nicca vā anicca vā?”ti “Anicca , Bhante.” “Ya panā
nicca dukkha vā ta sukha vā?”ti “Dukkha , Bhante.” “Ya panān
icca dukkha vipari āma-dhamma , kalla nu ta samanupassitu : ‘eta
mama, eso’hamasmi, eso me attā?’”ti “No heta , Bhante.”
“识是常还是无常？”“无常，尊者！”“无常的是苦还是乐？”“苦的，尊者！”“对
于无常、苦、变易之法，是否适合视它为:‘这是我的，这是我，这是我的自我’？”“
确实不能，尊者！”
“Tasmātiha, bhikkhave, ya ki鎍i rūpa atītānāgata-paccuppanna ajjha
tta vā bahiddhā vā o ārika vā sukhuma vā hīna vā pa īta v
ā ya dūre santike vā, sabba rūpa ‘neta mama, neso’hamasmi, na me
so attā’ti evameta yathā-bhūta sammappa嚭āya da habba .
因此，诸比丘，无论是过去、未来、现在、内、外、粗、细、劣、胜、远或近之色，当如
此以正慧如实彻见一切色:‘这不是我的，这不是我，这不是我的自我。’
“Yā kāci vedanā atītānāgata-paccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā o
ārikā vā sukhumā vā hīnā vā pa ītā vā yā dūre santike vā, sab
bā vedanā ‘neta mama, neso’hamasmi, na meso attā’ti evameta yathā-b
hūta sammappa嚭āya da habba .
无论是过去、未来、现在、内、外、粗、细、劣、胜、远或近之受，当如此以正慧如实彻
见一切受:‘这不是我的，这不是我，这不是我的自我。’
“Yā kāci sa嚭ā atītānāgata-paccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā o
ārikā vā sukhumā vā hīnā vā pa ītā vā yā dūre santike vā, sabb
ā sa嚭ā ‘neta mama, neso’hamasmi, na meso attā’ti evameta yathā-bh
ūta sammappa嚭āya da habba .
无论是过去、未来、现在、内、外、粗、细、劣、胜、远或近之想，当如此以正慧如实彻
见一切想:‘这不是我的，这不是我，这不是我的自我。’
“Ye keci sa khārā atītānāgata-paccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā
o ārikā vā sukhumā vā hīnā vā pa ītā vā ye dūre santike vā, sab
be sa khārā ‘neta mama, neso’hamasmi, na meso attā’ti evameta yath
ā-bhūta sammappa嚭āya da habba .
无论是过去、未来、现在、内、外、粗、细、劣、胜、远或近之行，当如此以正慧如实彻
见一切行:‘这不是我的，这不是我，这不是我的自我。’
“Ya ki鎍i vi嚭ā a atītānāgata-paccuppanna ajjhatta vā bahiddhā
vā o ārika vā sukhuma vā hīna vā pa īta vā ya dūre santi
ke vā, sabba vi嚭ā a ‘neta mama, neso’hamasmi, na meso attā’ti ev
ameta yathā-bhūta sammappa嚭āya da habba .
无论是过去、未来、现在、内、外、粗、细、劣、胜、远或近之识，当如此以正慧如实彻
见一切识:‘这不是我的，这不是我，这不是我的自我。’
“Eva passa , bhikkhave, sutavā ariya-sāvako rūpasmim’pi nibbindati, ve
danāya’pi nibbindati, sa嚭āya’pi nibbindati, sa khāresu’pi nibbindati,
vi嚭ā asmim’pi nibbindati. Nibbinda virajjati; virāgā vimuccati. Vimutt
asmi vimuttamiti 뀠 a hoti: ‘Khī ā jāti, vusita brahma-cariya ,
kata kara īya , nāpara itthattāyā’ti pajānātī”ti.
诸比丘，如此彻见后，多闻圣弟子厌离色，厌离受，厌离想，厌离诸行，厌离识。因厌离
而离染，因离欲而解脱；因解脱而有解脱智，他了知:‘生已尽，梵行已立，应作已作，
再无后有。’”
Idamavoca Bhagavā. Attamanā pa鎍a-vaggiyā bhikkhū Bhagavato bhāsita abh
inandu . Imasmi鎍a pana veyyākara asmi bha嚭amāne pa鎍avaggiyāna bhik
khūna anupādāya āsavehi cittāni vimucci sū’ti.
世尊如此说已，五比丘满意与欢喜世尊之言。当此解说正被宣说时，五比丘的心透过无执
取而从诸漏解脱。
– SN, Khandhavagga, Khandhasa yutta, 57
Etena sacca-vajjena sotthi te hotu sabbadā.
Etena sacca-vajjena sabba-rogo vinassatu.
Etena sacca-vajjena hotu te jaya-ma gala .
藉著这真实的话语，愿你时常得到安乐；
藉著这真实的话语，愿一切的疾病消失；
藉著这真实的话语，愿你得到胜利吉祥。
Photo by deanna_elisa_day
(此图皆有创作版权，请勿二次以上创作及未经同意商用，非商用请注明作者）
Follow BUDDHADESIGN on
Facebook http://www.Facebook.com/bduses
Instagram https://www.instagram.com/bduses @bduses
Telegram https://t.me/bduses
#布达设计 #BUDDHADESIGN #BUDDHABLESSYOU #BUDDHA #DESIGN #BUDDHABLESSESYOU #佛
教视觉 #视觉设计 #佛教视觉设计 #法语分享 #正念 #智慧禅 #无我相经 #Anattalakkha
asutta
https://i.imgur.com/Ld9q4mB.jpg